Intervija ar Mārtiņu Freibergu.
Kad un kā tu sāki
interesēties par motokrosu?
Dzīvojām Liepājas priekšpilsētā Grobiņā, kur tolaik bija bērnu un
jauniešu moto pulciņš. Mans vecākais brālis Gatis tur jau bija
pieteicies un trenējās ar mopēdu. Augu lielāks un 7 gadu vecumā
pieteicu arī es savu dalību šajā moto pulciņā. Labākais sasniegums man
bija ar divgaņģu 50cc mopēdu, 3. vieta vissavienības sacensībās, kuras
notika Apē.
Devīto klasi beidzot Grobiņas vidusskolā, aizgāju tālāk mācīties uz
Saldus Celtniecības tehnikumu, jo skolai tur blakus bija divi moto
klubi. Man izdevās tikt Brocēnu moto klubā. Sākumā sacentos ar Čezetas
motociklu, bet pēc gada piešķīra man Kawasaki 125cc. Bet vēl pēc gada
braucu ar Honda 125cc. Tobrīd daudz palīdzēja komandas vadītājam,
nelaiķis Aldis Kalniņš, kā arī liels paldies Dāvim Mušam, Uldim
Dzalbam un visiem pārējiem moto kluba biedriem, jo viņi man ielika
pamatus interesei pret tehniku.
Bet kur tad Jūsu brālis
Lauris?
Brālis arī jau bija sācis braukt 6 gadu vecumā ar mopēdu 45cc.
Viņš jau pirmajās sacensībās Priekulē ieguva 3 vietu. Mēs ar brāli
Gati jutām, ka jaunākajam bračkam labi padodas moto braukšana. Tā nu
vairāk veltījām visus spēkus viņam. Gatis kā menedžeris, es kā
mehāniķis un Lauris kā pilots. Vecāki, protams, arī deva neatsveramu
atbalstu mūsu attīstībā. Laurim trasē izcīnītie Latvijas čempionāta
panākumi nāca diezgan ātri. Kulminācija bija Eiropas čempiona tituls
prestižajā Open klasē 2000 gadā.
Tu, visu laiku biji Laurim
mehāniķis?
Jā. Šos gadus pavadījām kopā, braucot treniņus, sacensībās visu
laiku domājot, kā labāk uzlabot motociklu. Pieņēmām arī jaunu
izaicinājumu piedalīties pasaules čempionātā. Par pārsteigumu visiem,
ar pirmajiem posmiem pasaules čempionātā Lauris 15 gadu vecumā jau
kvalificējās finālam 250cc klasē! Tad 2003 gadā beidzās 2 takta
motociklu ēra un sāka parādītie aizvien vairāk 4 taktenieki.
Tiem motocikliem vairāk bija specifiskas, jaunas lietas, visam bija
jābūt precīzi. Kā, piemēram, cilindra galva, vārsti un sadales
vārpstas. Meklēju zināšanas, kā pareizi to regulēt un remontēt.
Tas izdevās?
Tā uzreiz to neizdevās iemācīties un apgūt, jo tikpat kā
neviens neatklāja brīvi savas zināšanas un noslēpumus.
Biju neatlaidīgs un meklēju dažādus risinājumus, kā rezultātā Lauris
2004. gada sezonā guva 13. vietu pasaules čempionātā Mx1 klasē. 2006.
gadā, pārstāvot Vācijas Suzuki Kurz komandu, kļuva par Vācijas
vicečempionu. Pārsteidzoši un patīkami bija tas, ka Max Nagl tēvs man
tad teica, ka, ‘’Mēs to bijām pelnījuši’’.
Tā kā ģimenē man bija jau e bērni, nācās palikt uz dzīvošanu Latvijā.
Nebija vairs iespējams braukt brālim līdzi uz sacensībām Eiropā.
Bet ko Tu tagad dari?
Esmu kā mehāniķis, turpinu skrūvēt motociklus Latvijā,
Liepājā. Visa mana līdzšinējā dzīve ir pagājusi motokrosos, skrūvējot
motociklus. Tās ir lietas, ko es vislabāk protu un kas man vislabāk
padodas un sagādā gandarījumu.
2008. gadā iegādājos tik ļoti nepieciešamo cilindra galvu vārstu
slīpējamo iekārtu Serdi 3.0 Large. Šāda
iekārta patreiz man ir vienīgam visā Baltijā. Ar šīs
iekārtas palīdzību varu pilnvērtīgi sagatavot motocikla, automašīnas,
traktora motora svarīgāko lietu, cilindra galvu ar vārstu sēžām. Tas
dod precīzu motora darbošanos un ilgāku motora mūžu.
Oho! Tad tu jau sagatavo
motorus Latvijas motobraucēju motocikliem?
Jā, protams! Šo darbu ir jau novērtējuši daudz
motobraucēju. Kā, piemēram, Lauris Freibergs, Ralfs Reinfelds, Niks
Apfelbaums, brāļi Meņģeļi, Dāvis Līvs, Aigars Jonass, Edgars Rudītis,
Intars Janbergs, Mārcis Kokins, Jānis Brencis, Gints Lūsis, Kārlis
Meldrājs, Guntis Čukurs, Ainis Kļavenieks, Guntis Spade, Māris Snikers,
Andris Hohlačovs, Kaspars Cveiģelis, Uldis Skujiņš, Vilnis Petrovskis,
Guntis Bērziņš, Vitālijs Meļķis, Uldis Lieģis, Rihards Dumpis, Toms
Macuks, Renārs Francis, Kaspars Kraulis. Prieks, ka varu palīdzēt un
lai mums kopā izdodas!
